Elitas vecaispaps saņēmis vildrānu dāvanā savās kāzās no mammas. Krāsas lakatam joprojām košas, kā pērn būtu austa, lai gan tā nokalpojusi vairāk nekā 150 gadus. Pazudušas vien bārkstis, kā jau visām izcili vecām vildrānām tas gadoties.

1943. gadā vecpapa mājai tuvojusies fronte. Visiem nācies bēgt uz mežu. Vildrāna izceļojusi kopā ar ģimeni un izglābusi to. Neviens lāga neatceras, cik ilgi sabijuši slēpnī – nedēļas, mēnešus… Bet visi atceras, ka zem Lielā Lakata bijuši siltumā un jutušies drošībā.