Mairis

Rudītes vildrānu stāsts Labā gariņa košais dzīpars   Tas pasauca. Pasauca ar savu košo dzīparu pelēcīgajā rakstā un vienlaikus parādīja Rudītes ceļu pie tēva radu atzara, kurā mita viņas labais gariņš – tēta mamma. Pati Rudīte nāk no Straupes lībiešiem. Daudz smalku darbu ticis saausts Lēdurgas, Turaidas pusē, dzimtā, kurā astoņi bērni – daudzi izcili rokdarbnieki. Bērnības

Ingrīdas stāsts Dusmīgas neaužam!   “Man nepatīk, ja Lielo Lakatu sauc par vildrānu,” stāstu iesāk Ingrīda. “Drāna no vilnas un tikai? No kā mēteli šūt, kleitu. Bet Lielie Lakati ir maģiski. Jau pats aušanas process – mēs uztinam, uztinam, bet lai kā tas saplānots galvā, uz papīra – nekad nevar zināt, kā izskatīsies rūtī. Un tad, kad

Skolotājas stāsts Lupata aiz pakša   Kas ir etnogrāfija? Paskaidro nu bērniem vienkāršā valodā un īsi. “Ak jā, es bēniņos nesen atradu lupatu, aizbāztu aiz pakša,” kāds puikiņš atsaucas skolotājai pēc ievadrunas. Kad abi kopā aplūko “lupatu aiz pakša”, atveras stāsts. Emociju un atmiņu lavīna piepilda ģimenes sētu. Vildrānu mirklī pirms izvešanas uz Sibīriju vecmāmiņa

Hokejista vildrēbes stāsts Seģene ar mammas sajūtu   Izceļojusies pa daudzām pasaules valstīm, nu tā ir atpakaļ mājās – kopā ar puisi, kurš 15 gadu vecumā kā talantīgs hokejists tika aizsaukts uz Šveici. “Aizvedām dēlu pie ģimenes, kurā turpmāk būs jādzīvo. Viņš stāvēja pie ieejas durvīm, un es pēkšņi ieraudzīju, ka no mana drošā, drusku bravūrīgā pusaudža

Ilgas vildrānas stāsts Siltums cauri 70 gadiem   Bērnībā abas ar vecmāmiņu augusta naktīs bieži devāmies uz naksnīgo pļavu lūkoties zvaigznēs. Viņa man stāstīja par to, ka katru reizi, kad nokrīt kāda zvaigzne, aiziet cilvēks. Es savilku lūpas raudienā, bet tad vecmāmiņa pielaboja: “Var jau būt arī otrādi – zvaigzne nokrīt – kāds cilvēks atgriežas uz Zemes!”